Venozā sistēma

Plaši sazarota asinsvadu sistēma transportē asinis pa visu ķermeni.

Elastība

Ļoti svarīga asinsvadu sistēmas iezīme ir tā, ka asinsvadi ir elastīgi. Tas ļauj artērijām uzņemt pulsējošo asins plūsmu virzienā prom no sirds un nodrošina vienmērīgu asins plūsmu visā artēriju sistēmā. Vēnas ir daudz elastīgākas nekā artērijas, jo to sieniņas ir plānākas. Pat neliels venozā spiediena pieaugums izraisa asins satura palielināšanos venozajā sistēmā apmēram astoņas reizes vairāk nekā artērijās. Izmantojot šo īpašību, vēnas nodrošina asins rezervuāru un var uzglabāt lielu asiņu daudzumu, ko var izmantot, kad citur asinsritē ir nepieciešama papildu asins plūsma.

Venozās sistēmas nozīme

Venozo asinsvadu tīkls ir daudz sazarotāks un sarežģītāks nekā arteriālais tīkls. 

Venozā sistēma transportē no skābekļa atbrīvotās asinis no ķermeņa atpakaļ uz sirdi un no turienes tālāk uz plaušām. Kapilāri un vēnulas savāc no visa ķermeņa izlietotās, no skābekļa atbrīvotās asinis un nogādā tās uz vēnām, lai vēnas varētu tās transportēt atpakaļ uz sirdi. 

Savas uzbūves dēļ venozā sistēma pilda asins uzkrāšanas funkciju, un tā satur līdz pat 70 % asinsritē esošo asiņu. Šī vēnu rezervuāra funkcija ļauj vēnām pielāgot asiņu daudzumu, kas atgriežas sirdī, lai izmaiņu gadījumā tiktu apmierinātas vajadzības organismā.

Lielajām vēnām, it īpaši tām, kas atrodas rokās un kājās, ir vienvirziena vārstuļi. Katrs vārstulis sastāv no divām brīvajām jeb kustīgajām malām un salaiduma malām. Asinīm plūstot uz sirdi, tās atver brīvās malas gluži kā vērtņu durvis. Kad asinis ir izgājušas tām cauri, tās ar savu svaru aizver aiz sevis šīs “durvis”. Tāpēc, ja gravitācijas iespaidā asinis tiek atvilktas atpakaļ (īpaši kāju vēnās) vai arī asinis uzkrājas lielā daudzumā un tiek dzītas atpakaļ, tad asinis nobloķē brīvās malas, novēršot asiņu aizplūšanu atpakaļ. Līdz ar to vārstuļi palīdz asinīm atgriezties sirdī – atveroties, kad asinis plūst virzienā uz sirdi, un aizveroties, kad asinis varētu plūst atpakaļ. 

Venozā sistēma katru dienu pārsūknē apmēram 7000 litrus asiņu, kas plūst atpakaļ uz sirdi.

Venozās sistēmas anatomija

Vēnas klasificē šādi:

• dziļās vēnas, kas atrodas dziļi ķermeņa iekšienē, muskuļos un gar kauliem;
• virspusējās vēnas, kas atrodas tauku slānī zem ādas; 
• īsās vēnas, ko sauc par savienojošajām vēnām, saista virsējās un dziļās vēnas.

Dziļajām vēnām ir loma asiņu virzībā uz sirdi. To vienvirziena vārstuļi neļauj asinīm plūst atpakaļ. Šīs dziļās vēnas atrodas muskuļos, tāpēc apkārtējie muskuļi tās saspiež, kad muskuļi ir aktīvi (saraujas, kustas), tādējādi dzenot asinis sirds virzienā. Piemēram, ikru muskulis ar katru soli ar spēku veic dziļo vēnu saspiešanu apakšstilbā un tādējādi dzen asinis augšup pa kāju virzienā uz sirdi.

Virspusējām vēnām arī ir vārstuļi, bet tos neaptver muskuļi. Turklāt asinis virspusējās vēnās nedzen uz priekšu muskuļu saspiedošā iedarbība, un tās plūst lēnāk nekā asinis dziļajās vēnās. Ievērojams asiņu daudzums no virspusējām vēnām tiek novirzīts dziļajās vēnās caur īsajām vēnām, kas tās savieno.

Vēnu spēja darboties ir atkarīga no to elastības jeb kompliances. Kāju vēnas ir mazāk kompliantas nekā vēnas, kas atrodas sirds līmenī vai virs tā. Kāju vēnas ir arī biezākas nekā vēnas smadzenēs vai rokās. Vēnu kompliance ar gadiem samazinās, un tās kļūst mazāk elastīgas, jo sieniņās samazinās elastīgās šķiedras, bet palielinās kolagēna saturs.

Varikozas vēnas
Varikozas vēnas ir vēnas, kurās asinis ir sakrājušās, radot paplašinātas un pietūkušas virspusējās vēnas, kas izskatās savērptas un var kļūt sāpīgas, niezēt vai izraisīt noguruma sajūtu. Šī problēma sievietes piemeklē biežāk nekā vīriešus un parasti skar kājas.

Cēloņi var būt dažādi, no kuriem svarīgākais ir vājas vēnu sieniņas. Šis sieniņu vājums var būt iedzimts vai iegūts ar vecumu (elastīgo šķiedru zudums), aptaukošanās vai atkārtotas ilgstošas stāvēšanas gadījumā.

Kad vēna izplešas un pagarinās, brīvās malas vienvirziena vārstuļos atdalās un nevar pareizi aizvērties. Gravitācijas ietekmē vēnu daļa zem šāda nepilnīga vārstuļa tiek pakļauta lielāka asins tilpuma spiedienam. Vēna paplašinās, kad tā izplešas, un apkārtējie audi pietūkst paaugstināta hidrostatiskā spiediena dēļ.

Zirnekļveida vēnas

Zirnekļveida vēnas ir palielināti mazie venozie kapilāri, galvenokārt ādā. Tās var rasties kā varikozu vēnu sekas, vai arī tās var izraisīt hormonāli faktori (īpaši sievietēm grūtniecības laikā).

Zirnekļveida vēnas neizraisa sāpes vai citas problēmas. Tomēr, tā kā tās ir redzamas uz ādas, tās var izskatīties nepievilcīgi.

Hroniska vēnu mazspēja (HVM)

Varikozas vēnas un vienvirziena vārstuļu mazspēja var progresēt līdz hroniskai vēnu mazspējai, it īpaši cilvēkiem ar aptaukošanos. Hroniska vēnu mazspēja (HVM) ir traucēta venozā attece (asins plūsma no perifērijas uz sirdi), kas izraisa diskomfortu, pietūkumu un ādas izmaiņas. Ekstremitātes var kļūt tik neaktīvas, ka tik tikko tiek apmierinātas vielmaiņas vajadzības pēc skābekļa un barības vielām, kā arī atkritumvielu izvadīšanas. Šajā situācijā jebkura trauma vai spiediens var izraisīt šūnu bojāeju un nekrozi (vēnu stāzes čūlas).

Tromboze (trombu veidošanās vēnās)
Trombs ir asins receklis, kas ir piestiprināts pie asinsvada sieniņas. Tas var izveidoties arī artērijās, tomēr venozie trombi ir biežāk sastopami.

Vēnu trombozi veicina trīs faktori:

• venozā stāze (piemēram, nekustīgums, vecums, sastrēguma sirds mazspēja);
• vēnu iekšējās virsmas bojājumi (piemēram, traumas, intravenozas zāles);
• apstākļi, kuros asinīm ir tendence uz recēšanu (hiperkoagulējami stāvokļi, piemēram, iedzimti traucējumi, ļaundabīgs audzējs, grūtniecība, perorālo kontracepcijas līdzekļu lietošana vai hormonu aizstājterapija).

Asins recekļi (trombi) var rasties vai nu dziļajās vēnās – dziļo vēnu tromboze (DVT), vai virspusējās vēnās – virspusējo vēnu tromboze.

Virspusējās vēnas parasti ir arī iekaisušas, bet bez asins recekļiem (jeb trombozes) – virspusējs tromboflebīts.

Virspusēja vēnu tromboze ir iekaisuma un recekļu veidošanās virspusējā vēnā, parasti rokās vai kājās. Āda virs vēnas kļūst sarkana, pietūkusi un sāpīga. To parasti ārstē, paceļot kāju augstākā stāvoklī, to atpūtinot un lietojot pretsāpju līdzekļus.

Dziļo vēnu tromboze visbiežāk rodas kājās vai iegurnī, bet reizēm tā var attīstīties arī rokās.